Mākslīgais intelekts arī zelta medaļnieks matemātikā

OpenAI jaunākais valodas modelis paveicis to, ko pirms dažiem gadiem šķita neiespējami – izcīnījis zelta medaļai līdzvērtīgu rezultātu pasaulē prestižākajā matemātikas konkursā – International Math Olympiad (IMO).

IMO ir kā olimpiskās spēles matemātiķiem – divu dienu sacensības ar sešiem ārkārtīgi sarežģītiem uzdevumiem, kas prasa ne tikai zināšanas, bet arī radošu domāšanu.

Šajā konkursā gadu desmitiem spīdējuši tādi prāti kā Grigorijs Perelmans un Terenss Tao.

Tieši Tao šogad vēl prognozēja, ka mākslīgais intelekts līdz IMO līmenim vēl netiks.

Tomēr OpenAI modelis pierādīja pretējo – tas atrisināja piecus no sešiem uzdevumiem.

“Šis ir liels pavērsiens mākslīgā intelekta attīstībā,” paziņoja OpenAI līdzdibinātājs Sems Altmans.

Viņš atzina, ka šāda spēja vēl pirms desmit gadiem bija tikai sapnis.

Tehniskās komandas pārstāvis Aleksandrs Vejs norādīja, ka modelis uzdevumus risinājis tādos pašos apstākļos kā cilvēki – bez papildpalīglīdzekļiem un ar noteiktu laika ierobežojumu.

Viņa kolēģis Noams Brauns uzsvēra: “IMO uzdevumi prasa ilgstošu, radošu domāšanu – šis modelis to spēja.”

Atšķirībā no citiem specializētiem mākslīgā intelekta rīkiem, piemēram, DeepMind AlphaGeometry, OpenAI modelis nav radīts tikai matemātikai – tas ir daļa no plašākas stratēģijas, kā virzīties uz vispārēju mākslīgo intelektu.

Protams, neiztika bez skepses.

Mākslīgā intelekta kritiķis Gerijs Markuss rezultātus nosauca par “iespaidīgiem”, bet vienlaikus uzsvēra, ka vēl daudz neskaidrību – piemēram, cik efektīva būs šī tehnoloģija reālajā dzīvē un kādi resursi tiek patērēti, lai to trenētu.

Lai arī šis konkrētais modelis vēl nebūs pieejams plašākai sabiedrībai tuvākajos mēnešos, tas skaidri iezīmē – mākslīgais intelekts kļūst arvien spējīgāks ne tikai sarunāties, bet arī risināt problēmas, ko līdz šim uzskatījām par cilvēciskās ģenialitātes virsotni.