Mazuļu valodas apguve gudrākam mākslīgajam intelektam.

Vai mazuļu valodas apguve varētu palīdzēt veidot gudrākus mākslīgā intelekta modeļus?

Mēs bērnībā daudz mācāmies - no sākšanas staigāt līdz prasmei sarunāties, un šīs pieredzes rada pamatu mūsu izpratnei par apkārtni.

Kādas ir atšķirības starp zīdaini, kas iepazīst rotaļlietas, un algoritmu, kas apstrādā datus?

Pētnieki Tammija Kvan un Brendens Leiks rada jaunu pieeju, izmantojot video no viņu mazuļa Lunas skatu punkta, lai mācītu mākslīgo intelektu.

Viņu mērķis ir saprast, kā mazuļi uztver pasauli un izmanto šo informāciju, lai izveidotu efektīvus mākslīgā intelekta modeļus.

Šis pētījums sniedz ieskatu ne tikai bērna mācīšanās procesā, bet arī cilvēka prāta darbībā.

Protams šādi modeļi nespēj pilnībā atdarināt cilvēka pieredzi. OpenAI GPT-4 var analizēt attēlus un vārdus, bet nespēj just izsalkumu vai nogaršot ēdienu.

Turklāt pastāv diskusijas par to, vai mākslīgais intelekts varētu būt ar "apziņu" vai "intelektuālas" būtnes. Daži uzņēmumi pauž šādas ambīcijas, bet to faktiskais sasniegums ir apšaubāms un varbūt vairāk atgādina mārketinga trikus.

Tomēr pētnieki, kā Toms Grifitss no Prinstonas universitātes, cenšas izprast cilvēka prāta ierobežojumus, lai izveidotu efektīvākus mākslīgā intelekta modeļus.

Viņi strādā, lai sasaistītu cilvēka un datora intelektu, meklējot kopīgus punktus un pārdomājot mūsu izpratni par to, kas mūs padara cilvēciskus.

Pētnieki, kā Leiks un Kvan, ir iesākuši darbu, lai izmantotu video no bērna skatu punkta kā apmācības datus mākslīgajam intelektam.

Viņu mērķis ir radīt mākslīgā intelekta modeļus, kas spēj saprast un atdarināt cilvēka pieredzi, padarot tos efektīvākus sapratnes un modelēšanas jomā.