Vai priekšvēlēšanu aģitācijā varēs izmantot mākslīgo intelektu?

Saeima šobrīd izskata grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas varētu būtiski ietekmēt to, kā priekšvēlēšanu kampaņās tiek izmantots mākslīgais intelekts (MI).

Jaunie likuma grozījumi paredz, ka ikviens aģitācijas materiāls, kurā izmantots MI, piemēram, attēls, audio vai video, skaidri jāatzīmē ar norādi, ka tas ir ģenerēts ar mākslīgā intelekta palīdzību.

Likumprojekts neattiecas uz tekstiem, tāpēc, ja kandidāta runu sacerēs MI, tas nebūs obligāti jāatzīmē.

Svarīga loma šajā procesā tiks piešķirta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kurš saņems pilnvaras nekavējoties apturēt apzināti melīgas informācijas izplatīšanu.

Īpaši tas attieksies uz gadījumiem, kad tiks izmantoti tā saucamie "dziļviltojumi" (deepfake) — situācijas, kad MI atdzīvina mirušas vai neeksistējošas personas un izmanto tās priekšvēlēšanu aģitācijā.

KNAB Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes vadītāja Anna Aļošina uzsver, ka svarīgi būs nodrošināt, lai norādes par MI izmantošanu būtu skaidras un nepārprotamas.

Tas nepieļaus maldinošu materiālu izplatīšanu, īpaši sociālajos medijos, kur viltoti konti bieži izplata nepatiesu informāciju. Piemēram, ja kāds kandidāts izmantos MI, lai veidotu savu tēlu vai radītu fiktīvus notikumus, tas skaidri jānorāda, lai vēlētāji netiktu maldināti.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja Iveta Kažoka uzsver, ka līdz šim nav bijusi pietiekama kontrole par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem, tāpēc cer, ka KNAB aktīvi darbosies, lai nepieļautu manipulācijas ar vēlētājiem arī turpmāk.

Galīgais lēmums par likuma grozījumiem paredzēts 2024. gada 12. septembrī, un tos plānots pieņemt līdz gada beigām, lai jaunie noteikumi stātos spēkā pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.