Atskats uz diskusiju «Latvietis mākslīgā intelekta ātrvilcienā».

20. maijā tiešsaistē notika "100g kultūras diskusija", kurā Eva Johansone sarunājās ar domnīcas "Providus" direktori Ivetu Kažoku, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku Ēvaldu Urtānu, valodu tehnoloģiju uzņēmuma "Tilde" līdzdibinātāju Andreju Vasiļjevu un ekspolitiķi un mākslīgā intelekta entuziastu Einaru Repši, lai izzinātu, kā mēs spēsim piemēroties šīm pārmaiņām, jo līdz ar straujo mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību, ir laiks pārdomāt, kuras no cilvēka spējām un sabiedrības iezīmēm mēs uzskatām par neaizstājamām vai neatdarināmām.

Diskusijā par mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību, Eva Johansone runāja ar ekspertiem, lai noskaidrotu, kur Latvija atrodas šajā ātrvilcienā un kāds ir mūsu nākotnes ceļš. Šī diskusija atklāja, ka pārmaiņas būs daudz, un tās būs fundamentālas.

Iveta Kažoka, "Providus" direktore, apgalvo, ka Latvija ir kustībā uz priekšu, bet Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Ēvalds Urtāns uzskata, ka esam atpalikuši un steidzami jāattīstās.

Andrejs Vasiļjevs no "Tilde" slavē Latvijas sasniegumus, norādot, ka daudzās jomās, piemēram, virtuālo asistentu izmantošanā, esam priekšā pat igauņiem.

Nacionālā drošības padome ir apstiprinājusi Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidi, lai veicinātu mākslīgā intelekta izmantošanu valsts drošības un zināšanu ekonomikas izaugsmē.

Eksperts Einars Repše uzsver, ka esam tehnoloģiju sprādziena sākumposmā.

Viņš paredz, ka mākslīgā intelekta sistēmas ar spēju autonomi mācīties un attīstīties radīs radikālas pārmaiņas.

Taču viņš arī uzsver, ka mākslīgais intelekts neiznīcinās cilvēku darbu, bet gan mainīs to raksturu.

Diskusijā izskanēja arī bažas par autortiesībām.

"Tilde" ir radījusi Imanta Ziedoņa mākslīgās balss versiju muzejam.

Šis piemērs ilustrē, kā mākslīgo intelektu var izmantot radošos darbos ētiskā veidā, bet arī uzsver nepieciešamību pēc skaidriem noteikumiem, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu.

Vai mākslīgais intelekts var radīt īstu radošumu? Vasiļjevs uzskata, ka īsta māksla nāk no cilvēka un viņa spējām mīlēt, ko mākslīgais intelekts tikai imitē.

Repše gan piekrīt, ka mākslīgais intelekts spēs radīt jaunas mākslas formas, bet uzsver, ka cilvēka emocionālo dziļumu tehnoloģijas neaizstās.

Kaut arī mākslīgais intelekts varētu aizvietot daudzus darbus, cilvēka cilvēciskās īpašības - mīlestība, empātija un radošums - būs neaizstājamas.

Latvijai jāpieliek pūles, lai izmantotu mākslīgā intelekta priekšrocības, bet neaizmirstu par cilvēka unikālajām spējām.

Šīs pārdomas un diskusijas varētu palīdzēt labāk saprast, kādā virzienā virzāmies un kā labāk izmantot mākslīgo intelektu, saglabājot cilvēcību.

Pilnu diskusijas ierakstu skaties šeit.