Kā mākslīgā intelekta akts ietekmēs Latviju?

Šī gada lielais jaunums tehnoloģiju pasaulē ir Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts – pirmais šāda veida regulējums pasaulē. Latvijā tas ienes jaunu kārtību mākslīgā intelekta (MI) sistēmu izstrādē un pielietošanā.

Bet vai šis akts veicinās drošību un uzticamību, vai tomēr kļūs par šķērsli digitalizācijai? Uz šiem jautājumiem atbildēja Viesturs Butāns, "Helmes Latvia" vadītājs, portālā labs of Latvia.

Kāpēc nepieciešams MI regulējums?

Mākslīgais intelekts piedāvā daudz iespēju, bet arī rada riskus – no manipulācijas līdz sociālajai kontrolei.

Akta mērķis ir mazināt šos draudus, vienlaikus veicinot uzticamu un ētisku MI izmantošanu.

Taču ir skaidrs, ka regulējuma ieviešana prasīs līdzsvaru – nedrīkst pārvērst to par smagu birokrātisku slogu.

Kā darbojas Mākslīgā intelekta akts?

Visas MI sistēmas tiek iedalītas četros riska līmeņos:

1. Nepieņemams risks: aizliegtas sistēmas, kas apdraud cilvēku tiesības, piemēram, sociālā vērtēšana vai bīstamas rotaļlietas.

2. Augsts risks: stingri uzraudzītas sistēmas, piemēram, MI ķirurģijā, eksāmenu vērtēšanā vai migrācijas kontrolē.

3. Ierobežots risks: sistēmas, kas ierosina produktus vai sniedz tulkojumus, piemēram, virtuālie asistenti.

4. Minimāls risks: surogātpasta filtri un līdzīgas funkcijas.

   
   

Augsta riska sistēmām būs nepieciešama precīza datu izsekojamība, kvalitātes kontrole un dokumentācija. Tas nozīmē vairāk darba izstrādātājiem, bet arī lielāku drošību lietotājiem.

Kādi izaicinājumi gaidāmi Latvijā?

Latvija ir viena no līderēm digitalizācijas jomā Eiropā, taču jaunais regulējums var radīt grūtības.

Iepriekšējās kļūdas, kādas tika pieļautas, ieviešot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, rāda, ka pārmērīga birokrātija var kaitēt gan inovācijām, gan uzņēmējdarbībai.

Šoreiz īpaša uzmanība jāpievērš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem regulējuma izmaksas var būt pārāk smagas.

Kā pielāgosies uzņēmumi?

IT nozarē jau sākusies pielāgošanās jaunajām prasībām. Uzņēmumi, piemēram, “Helmes Latvia”, aktīvi analizē akta ietekmi un ievieš procedūras, kas palīdzēs ievērot prasības.

Tajā pašā laikā viņi turpina eksperimentēt ar MI risinājumiem, tostarp populāriem rīkiem kā ChatGPT un GitHub Copilot.

Tomēr sloga sadale starp MI izstrādātājiem un sistēmu īpašniekiem būs kritiska. Ja atbildība pārsvarā gulsies uz izstrādātājiem, tas var samazināt konkurenci un palēnināt inovācijas tempus.

Latvijai jābūt tālredzīgai – sabalansēt juridisko atbildību ar inovāciju brīvību, lai nezaudētu līdzšinējās priekšrocības digitalizācijas jomā.