Mākslīgā intelekta 4 funkcionalitātes veidi

Mākslīgo intelektu (MI) var iedalīt četros veidos pēc tā funkcionalitātes. Apskatīsim tos tuvāk zemāk redzamajā apkopojumā.

Reaģējošas mašīnas MI

Reaģējošas mašīnas ir MI sistēmas, kurām nav atmiņas. Tās ir veidotas, lai veiktu konkrētu uzdevumu, izmantojot tikai pašreiz pieejamos datus.

Piemēri:

IBM Deep Blue - Šis šaha superdators uzvarēja šaha lielmeistaru Gariju Kasparovu 1990. gadu beigās, analizējot šaha figūras un prognozējot nākamos gājienus.

Go3 ieteikumu dzinējs - Go3 izmanto datus par skatīšanās vēsturi, lai ieteiktu saturu, kas varētu patikt skatītājiem.

Ierobežotas atmiņas MI

Šis MI veids var izmantot pagātnes datus un izdarīt secinājumus, pamatojoties uz tiem. Lai gan tā atmiņa ir ierobežota, tas laika gaitā var uzlabot savus rezultātus.

Piemēri:

Generatīvais MI: Rīki kā ChatGPT, Bard un DeepAI izmanto šo MI, lai prognozētu nākamo vārdu, frāzi vai vizuālo elementu ģenerētajā saturā.

Virtuālie asistenti un sarunboti: Siri, Alexa, Google Assistant, Cortana un IBM Watson Assistant izmanto ierobežotas atmiņas MI, lai saprastu jautājumus un sniegtu atbildes.

Autonomās automašīnas: Šīs automašīnas izmanto ierobežotas atmiņas MI, lai reāllaikā saprastu apkārtējo vidi un pieņemtu lēmumus par braukšanu.

Prāta Teorijas MI

Prāta teorijas MI ir vispārējā MI paveids, kas spētu saprast citu būtņu domas un emocijas. Lai gan tas vēl nav realizēts, teorētiski šis MI varētu veidot cilvēciskās attiecības, pielāgoties individuālām emocionālām vajadzībām un izprast mākslas darbus un esejas.

Pašapzinīgs MI

Pašapzinīgais MI ir teorētisks un vēl nav realizēts. Tas spētu izprast ne tikai cilvēku emocijas un domas, bet arī savas iekšējās sajūtas, emocijas un vajadzības. Šāds MI būtu ar superspējām un varētu pilnībā mainīt mijiedarbību starp cilvēkiem un tehnoloģijām.

Augstākminētie MI funkcionalitātes veidi rāda, cik dažādi un daudzpusīgi var būt mākslīgā intelekta pielietojumi, un atklāj potenciālu nākotnes attīstībai.