Mākslīgais Intelekts: jaunais drauds demokrātijai visā pasaulē

Mākslīgais intelekts (MI) ir radījis jaunu izaicinājumu demokrātiskajām sistēmām visā pasaulē, jo politiskās priekšvēlēšanu kampaņas aizvien biežāk izmanto viltotu saturu. Šis fenomens ietver politiķu balsu un video materiālu viltojumus, kas aizvien vairāk tiek izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju uzskatus un balsojumu.

Globāli, politiķi un viņu atbalstītāji izmanto dziļviltojumu tehnoloģijas, lai radītu nepatiesus video un audio ierakstus, kas kompromitē pretiniekus. Piemēram, Indijā, ASV, Polijā un Slovākijā ir fiksēti gadījumi, kur politiskās partijas izmanto MI, lai manipulētu ar vēlētāju uztveri, radot viltotus ierakstus.

Šā gada svarīgās vēlēšanas dažādās valstīs rada papildu riskus, jo vēlētājiem jāspēj atšķirt patiesību no mākslīgi radītiem viltojumiem. Arvien pieejamākās MI rīku tehnoloģijas padara šo izaicinājumu vēl nopietnāku.

Indija ir piemērs, kur politiskās partijas, tostarp premjerministra Narendra Modi vadītā partija, plaši izmanto dziļviltojumu tehnoloģijas. Modi kampaņa 2014. gadā izmantoja inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, trīsdimensiju hologrammas, un turpināja šo pieeju, izmantojot MI radītus viltojumus nesenākajās kampaņās.

ASV, tuvojoties prezidenta vēlēšanām, ir konstatēti gadījumi, kad izmantotas balss klonēšanas programmatūras, lai izplatītu maldinošu informāciju. Līdzīgi notikumi ir fiksēti arī Eiropā, piemēram, Polijā, kur politiskās kampaņas izmantojušas MI, lai radītu viltotu saturu.

Šie notikumi liecina par nopietnu draudu demokrātiskajām vērtībām un vēlēšanu integritātei, aicinot uz starptautisku sadarbību un tehnoloģiju uzņēmumu līdzdalību cīņā pret nepatiesu informāciju.

Mākslīgais intelekts varētu kalpot kā spēcīgs rīks sabiedrības labā, taču tā nekontrolēta izmantošana politiskos nolūkos rada nopietnus izaicinājumus, ar kuriem jārēķinās visiem demokrātijas aizstāvjiem.