Mākslīgais intelekts kaujas laukā.

Mākslīgā intelekta ieroču izmantošana militārajā jomā strauji pieaug.

Izraēlas uzņēmuma Elbit Systems reklāmā redzams, kā autonomi droni ar sprāgstvielām meklē un iznīcina mērķus.

Šādas tehnoloģijas kļūst arvien izplatītākas reālajā pasaulē, piemēram, Ukrainas armija izmanto mākslīgā intelekta dronus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, bet ASV mākslīgā intelekta sistēmas identificē mērķus Sīrijā un Jemenā.

Eksperti uzskata, ka mākslīgā intelekta karadarbība paātrina konfliktus un atklāj tās neregulētību.

ASV militārie spēki šobrīd īsteno vairāk nekā 800 mākslīgā intelekta projektus, pieprasot miljardiem dolāru lielu finansējumu.

Eksperti brīdina, ka mākslīgā intelekta ieroču attīstība var mainīt sabiedrības attiecības ar tehnoloģijām un karu.

Pols Šarrs no Jaunās Amerikas drošības centra uzsver, ka arvien vairāk lēmumu tiek nodoti mašīnām, radot risku, ka cilvēki zaudēs kontroli pār kritiskiem spriedumiem.

Straujā mākslīgā intelekta attīstība rada arī sarežģītus morāles un atbildības jautājumus.

Diplomāti un organizācijas, piemēram, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, aicina noteikt stingrus mākslīgā intelekta ieroču regulējumus, bet lielākās valstis, tostarp ASV un Ķīna, pretojas jaunajiem tiesību aktiem.

Eksperti uzsver, ka šīs tehnoloģijas būs grūti regulēt, jo tās jau tiek integrētas militārajās struktūrās.

Pastāv arī iespēja, ka šīs tehnoloģijas tiks izmantotas iekšzemes tiesībaizsardzībā un robežapsardzībā, kas var vēl vairāk sarežģīt regulēšanu.