MI reliģijā: 900 sarunas ar virtuālo Jēzu

Šveices pilsētā Lucernā veiksmīgi noslēdzies unikāls mākslīgā intelekta (MI) projekts ar nosaukumu "Deus in Machina", kurā cilvēki varēja sarunāties ar Jēzus virtuālo avatāru.

Divu mēnešu garumā katoļu baznīcas kapela kļuva par vietu, kur aptuveni 900 cilvēki izmantoja iespēju uzdot jautājumus virtuālajam Jēzum.

MI atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem

Mākslīgais intelekts, balstoties uz Svētajiem Rakstiem, atbildēja uz dažādiem eksistenciāliem jautājumiem – par mīlestību, ciešanām, pēcnāves dzīvi un pat karu.

Teologs Marko Šmits atzina, ka apmeklētāji bija ļoti dažādi – no jauniešiem līdz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Kā arī sarunas esot bijušas nopietnas un pārdomātas.

Virtuālais Jēzus neizvairījās arī no sarežģītām tēmām, piemēram, par seksuālo vardarbību Baznīcā vai tās attieksmi pret netradicionālām seksuālām orientācijām.

Lai arī lielākā daļa apmeklētāju bija kristieši, sarunas meklēja arī ateisti, musulmaņi, budisti un citu ticību pārstāvji.

Mākslīgais intelekts reliģijā

Līdzīgi kā ar elektrības ieviešanu baznīcās 19. un 20. gadsimta mijā, daļa cilvēku uzskata, ka jaunās tehnoloģijas ir pārāk "pasaulīgas" un var mazināt baznīcas svētumu. Kā arī pastāv bailes, ka tās var traucēt tradicionāli reliģiskai atmosfērai.

Tomēr projekta veidotāji – datorzinātnieki un teologi – uzsver, ka tas nav mēģinājums aizstāt priesterus, bet gan māksliniecisks eksperiments.

Viņu mērķis bija izpētīt cilvēku spēju uzticēties mašīnām un pievērst uzmanību mākslīgā intelekta iespējām reliģijā un kultūrā.

Eksperimenta noslēgumā dalībnieki atzina, ka sarunas ar mākslīgo Jēzu rosinājušas pārdomas un raisījušas emocionālu iespaidu.

Bet vai mākslīgais intelekts spēj autentiski atdarināt garīgās sarunas dziļumu un nozīmi? Un vai mākslīgais intelekts var kalpot kā tilts starp reliģiju un tehnoloģiju, vai arī tas radīs lielākas plaisas?