Mākslinieks un mākslīgais intelekts

Nesenajā Māras Rozenbergas (Latvijas Radio žurnāliste), Oresta Silabrieža (Latvijas Radio "Klasika" programmu vadītājs) Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Meistars Knehts" notika intervija ar videomākslinieci Inetu Sipunovu, mūziķi Goran Gora, filozofu Rūdi Bebrišu un profesoru Andri Teikmani,kurā tika runāts par mākslinieka un mākslīgā intelekta attiecībām.

Ineta Sipunova uz mākslīgo intelektu raugās kā uz radošu palīgu.

Strādājot pie operas "Salome" un Leļļu teātra izrādes “Runcis zābakos”, viņa izmantoja mākslīgā intelekta radītus tēlus, taču uzsver – bez cilvēka rokas mākslīgais intelekts nespēj neko patiesi jēgpilnu radīt.

“Tas nav domātājs – tas ir izpildītājs,” Ineta Sipunova saka.

Arī mūziķis Goran Gora ir izmēģinājis mākslīgā intelekta iespējas – koncertā "Simfoniskais hits" viņš savienoja klasisko mūziku ar mākslīgā intelekta iespējām.

Ziedoņa muzejā viņi pat sintezējuši Imanta Ziedoņa balsi, ļaujot dārzā “runāt” ābelēm un ceriņiem.

Bet – ar stingriem nosacījumiem, piemēram, mākslīgā intelekta balsī nekad nedrīkst skanēt Ziedoņa dzeja.

Profesors Teikmanis uzskata, ka mākslīgais intelekts ir “demokratizējis” mākslas radīšanu – jebkurš var ģenerēt mūziku, attēlus vai pat filmas.

Taču vai šāda māksla nezaudē dvēseli?

Filozofs Bebrišs uzskata – gala rezultāts joprojām atspoguļo radītāja pieredzi un gaumi.

Tas, kas ir svarīgi – aiz mākslīgā intelekta stāv cilvēks.

Lai gan mākslīgais intelekts kļūst arvien spējīgāks, Goran Gora ir pārliecināts – māksla joprojām pieder cilvēkam.

"Mākslīgais intelekts vēl nav atkodis katarses kodu," viņš saka.

Cilvēks joprojām ir tas, kurš izjūt un rada saviļņojumu.

Un kamēr tā būs, māksliniekiem darba netrūks – pat ja mākslīgais intelekts būs ideāls, mēs vienmēr ilgosimies pēc cilvēciskā.

Pilnu sarunu noklausies šeit.