Mākslīgais intelekts glābj no mākslīgā intelekta

Dziļviltojumi jeb deepfakes kļūst arvien izplatītāki un bīstamāki.

2024. gadā tie parādījās vidēji ik pēc piecām minūtēm, bet līdz gada beigām Eiropas Savienībā varētu tikt izplatīti līdz pat 8 miljoniem šādu viltotu materiālu.

Mērķi ir dažādi – no politiskas manipulācijas līdz kibernoziegumiem.

Kas ir dziļviltojums

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija to definē kā ar mākslīgo intelektu veidotu saturu, kurā cilvēka seja vai balss tiek mākslīgi uzlikta citam ķermenim vai izmantota, lai radītu ilūziju par reālu runu.

Nesen ar šādiem viltojumiem tika mērķēts uz ASV senatoru Marko Rubio, Itālijas aizsardzības ministru Guido Crosetto un pat slavenībām, piemēram, Teilori Sviftu un Džo Roganu.

Viņu balsis tika izmantotas, lai izplatītu krāpnieciskas kampaņas par “valdības naudas” saņemšanu.

Bīstamība aiz maskas

Šādi viltojumi var atklāt sensitīvu informāciju vai pat ietekmēt vēlētāju uzvedību.

Piemēram, viltus zvans ar “Džo Baidena balsi” aicināja cilvēkus nepiedalīties vēlēšanās.

Dziļviltojumi apdraud ne tikai drošību, bet arī sabiedrības uzticību digitālajai informācijai.

Kā cīnīties pret viltojumiem?

Ar mākslīgo intelektu.

Eksperti ir vienisprātis – visefektīvākais ierocis cīņā pret viltus saturu ir pats mākslīgais intelekts.

Piemēram, Luksemburgas Universitātes pētnieki apmāca mākslīgo intelektu, rādod tam patiesus un viltotus attēlus, lai tas iemācītos atpazīt neīstos.

Ja attēls neatbilst “reālo datu” raksturlīnijām, mākslīgais intelekts to identificē kā viltotu.

Savukārt uzņēmums Pindrop Security izstrādājis sistēmu, kas analizē miljoniem parametru cilvēka runā, lai konstatētu balsu klonēšanu – noderīgi darba intervijās vai tiešsaistes sanāksmēs.

Eiropa iesaistās

Arī likumdevēji rīkojas.

No 2025. gada 1. augusta stāsies spēkā Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kas paredz obligātu marķējumu visam ar mākslīgo intelektu radītajam saturam, tostarp dziļviltojumiem.

Lai arī mākslīgais intelekts var radīt bīstamus viltojumus, tas arī piedāvā risinājumu.

Tāpat kā reiz tika atrisināta problēma ar e-pasta mēstulēm, iespējams arī šo izaicinājumu padarīt pārvaramu.

Galvenais – izmantot mākslīgo intelektu gudri un atbildīgi.