Pāvests Francisks G7 līderu uzmanības centrā mākslīgā intelekta ētikā.

Pēc nogurdinošas pirmās dienas, kurā G7 līderi apsprieda ilgstoša kara finansēšanu pret autoritāru diktatoru, viņi meklēja padomu pie Pāvesta Franciska.

Itālijas premjerministres Džordžijas Meloni uzaicinātais pāvests tika sirsnīgi sagaidīts G7 samitā.

Viņš ir pirmais reliģiskais līderis, kas uzrunājis šo ekonomistu pulku, piedāvājot prognozes par nākotni.

Francisks uzstājās G7 ar savu viedokli par mākslīgo intelektu un viņa iespaidīgā diplomātiskā operācija ietvēra 10 divpusējās tikšanās.

Pāvests Francisks samitā runāja par nākotni, koncentrējoties uz mākslīgā intelekta ētiku.

Globālās vadības līderiem patika diskutēt par nākotni, īpaši par mākslīgo intelektu, kas tiek uzskatīts par lielu izaicinājumu.

Līdz šim saistībā ar mākslīgo intelektu ir rīkots samits par mākslīgā intelekta drošību, ANO izveidojusi mākslīgā intelekta ekspertu konsultatīvo padomi.

Tāpat ES ir pieņēmusi tiesību aktu, kas regulē mākslīgo intelektu atbilstoši cilvēktiesībām un tiesiskumam, un Kanāda seko šim piemēram, bet Apvienotā Karaliste un ASV ir mazāk stingras.

Iepriekšējā sammitā G7 līderi parakstīja Hirošimas procesu, nosakot 11 augsta līmeņa principus mākslīgā intelekta izstrādē.

Pāvests, atbalstot Meloni un balstoties uz mūka Paolo Benanti, centās iezīmēt mākslīgā intelekta nozīmi.

Benanti brīdina par mākslīgā intelekta izmantošanu kritiskās domāšanas un lēmumu pieņemšanas aizstāšanai.

Viņš norāda, ka mākslīgais intelekts pareģo pasauli, kur progress aizstāj cilvēka spējas.

Meloni uzskata, ka mākslīgais intelekts ir galvenais antropoloģiskais, ekonomiskais un sociālais izaicinājums.

Viņa kopā ar pāvestu vēlas, lai mākslīgā intelekta attīstība būtu regulēta un kontrolēta, kas nodrošinātu cilvēces labklājību.

Pāvesta darbības mākslīgā intelekta jomā parāda viņa iesaisti globālajos izaicinājumos, un nav brīnums, ka pasaules līderi meklē viņa padomu.