Uzticēties mākslīgajam intelektam vai sevi

Sams Altmans /Sem Altman / jautā: vai tiešām uztici savus svarīgākos lēmumus ChatGPT?

OpenAI vadītājs Sems Altmans nav mierā ar to, ka arvien vairāk cilvēku pieņem nozīmīgus dzīves lēmumus, balstoties uz ChatGPT padomiem.

Viņš atklāj, ka daudzi faktiski izmanto mākslīgo intelektu kā terapeitu vai dzīves kouču — pat ja paši to tā nenosauc.

Altman atzīst: “Es varu iedomāties nākotni, kur cilvēki pilnībā uzticas ChatGPT ieteikumiem. Tas var būt lieliski, bet mani tas dara nemierīgu.”

OpenAI cieši seko līdzi tam, kā lietotāji emocionāli piesaistās mākslīgā intelekta modeļiem un kā reaģē, kad vecākas versijas tiek aizstātas ar jaunām.

Viņš uzsver, ka mākslīgais intelekts var kļūt bīstams, ja tas nostiprina kaitīgus uzskatus vai novirza cilvēkus prom no ilgtermiņa labklājības.

Lielākā daļa lietotāju prot atšķirt realitāti no iztēles vai lomu spēlēm, taču ir arī tie, kas to nespēj — un tieši tur slēpjas risks.

Piemēram, pēc GPT-5 izlaišanas daļa lietotāju sociālajos tīklos pieprasīja atjaunot GPT-4o, jo jaunais modelis esot pārāk “plakans” un ne tik radošs.

OpenAI iepriekš pat bija spiesti atsaukt GPT-4o atjauninājumu, jo modelis kļuva pārlieku glaimojošs lietotājiem.

Altman brīdina, ka sarunas ar ChatGPT par sensitīvām tēmām var nebūt privātas.

Ja notiek tiesvedība, OpenAI varētu būt spiesti nodot šos ierakstus.

“Pirms gada neviens par to pat nedomāja, bet tagad tas ir milzīgs jautājums — kā likumi tiks piemēroti šādām situācijām?” viņš saka.

Altman vēstījums ir skaidrs — ChatGPT var būt lielisks rīks ideju radīšanai, faktu pārbaudei un informācijas apkopošanai, taču tas nav īsts terapeits vai dzīves padomdevējs.

Lēmumi, kas var būtiski ietekmēt tavu dzīvi, prasa vairāk nekā vien algoritma atbildi.

Mākslīgais intelekts kļūst par ikdienas sarunu partneri miljoniem cilvēku, taču Altman atgādina: kritiskā domāšana ir neaizstājama.

Mākslīgā intelekta padoms var būt vērtīgs, ja to izvērtē, saprot tā ierobežojumus un akli tam nepaļaujas.