Vai jaunieši Latvijā izmanto dziļviltojuma tehnoloģijas?

Ar tehnoloģiju attīstību parādās jaunas manipulācijas iespējas, un dziļviltojumi ir viena no tām. Dziļviltojumi (deepfake) ir mākslīgā intelekta radīti viltus materiāli – attēli, video vai audio, kas liekas īsti, bet ir viltoti.

Aptauja, ko veica Solve for Tomorrow, atklāja, ka 16% Latvijas jauniešu jau ir izmantojuši šīs tehnoloģijas.

Dziļviltojumu vieglā pieejamība

Šī tehnoloģija ir pieejama plaši un vienkārši lietojama, kas rada izaicinājumus, jo to bieži izmanto ļaunprātīgiem mērķiem.

Kā minēts portālā labs of Latvia, vairāk nekā puse jauniešu (53%) atzīst, ka tiešsaistē ir redzējuši viltotus materiālus, un 72% vēlas vairāk izglītības, lai atpazītu dezinformāciju.

Dziļviltojumi bieži tiek izmantoti izklaides nolūkos, bet tiem var būt arī negatīvas sekas. Piemēram, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska norāda, ka ar dziļviltojumiem jaunieši var veicināt kibermobingu, izplatot neīstu kompromitējošu saturu.

Arī Eiropā politiski motivēti viltojumi tiek izmantoti, lai grautu konkurentu reputāciju.

Kā atpazīt dziļviltojumu?

Visbiežāk viltojumos tiek izmantoti attēli ar viltotu seju, bet tehniski sarežģītāk ir radīt video, kur viltojumi bieži vien var izpausties kā nepilnības sejas kustībās vai balsu nesakritībās.

Dziļviltojumu tehnoloģija ļauj arī atdarināt cilvēka balsi, radot viltus audio, kur cilvēks it kā saka lietas, ko nekad nav teicis.

Lai atpazītu dziļviltojumus, jāpievērš uzmanība nesaskaņām sejas kustībās, balss un lūpu sinhronizācijai, kā arī izplūdušām detaļām attēlā.

Eksperti iesaka izglītoties šajā jomā, lai pasargātu sevi no iespējamiem riskiem.