Vai čatboti izslēgs gaismu

Mākslīgais intelekts maina pasauli – no sarunu robotiem līdz gudrām rūpnīcām, bet aiz šī progresa slēpjas viens mazāk zināms, bet ļoti svarīgs jautājums: cik lielu cenu par to maksā mūsu planēta?

Mākslīgā intelekta attīstība prasa milzīgus skaitļošanas resursus, un līdz ar to – arī elektroenerģiju.

Eksperti brīdina: mākslīgā intelekta izaugsmes temps ir tik straujš, ka līdz 2027. gadam vien datu centri, kuros darbinās mākslīgā intelekta modeļus, varētu patērēt tikpat daudz enerģijas kā visa Kalifornija.

Bet līdz 2030. gadam – gandrīz 3% no visas pasaules elektroenerģijas.

Un tas vēl nav viss – mākslīgā intelekta dēļ aug arī pieprasījums pēc ūdens un rodas tonnām elektronisko atkritumu.

Lielākā daļa enerģijas tiek tērēta divos posmos – kad mākslīgā intelekta modeļi tiek apmācīti un kad tie tiek izmantoti ikdienā.

Piemēram, tikai GPT-3 apmācība iztērēja vairāk nekā 1 200 MWh – tas ir līdzvērtīgi enerģijai, ko gadā patērē simtiem mājsaimniecību.

Un jā – jautājums ChatGPT var “apēst” desmit reižu vairāk elektrības nekā Google meklēšana.

Tech milži kā Microsoft un Google sola pāriet uz zaļāku enerģiju.

Taču ir problēmas: saule nespīd naktī, un vējš mēdz nerotēt, kā arī bateriju tehnoloģijas un tīklu infrastruktūra vēl nav gatava šādai slodzei.

Tādēļ daudzi sāk skatīties kodolenerģijas virzienā.

Tā nodrošina stabilu enerģiju 24/7, taču reaktoru celtniecība ir dārga, lēna un sabiedrībai ne vienmēr tīkama.

Tikmēr mākslīgā intelekta infrastruktūra turpina uzkarst – burtiski, un datu centri patērē miljardiem litru ūdens dzesēšanai.

Lai arī datu centri bieži tiek kritizēti par to augsto enerģijas patēriņu, tie vienlaikus rada arī ievērojamu daudzumu siltuma – blakusproduktu, kas līdz šim bieži vien vienkārši tiek izkliedēts vidē.

Arvien vairāk valstu Eiropā šo siltumu sāk uztvert kā vērtīgu resursu.

Dānijā, Zviedrijā un Somijā datu centru radītais siltums jau tiek integrēts pilsētu centralizētajās siltumapgādes sistēmās, palīdzot apkurināt tūkstošiem mājsaimniecību.

Dānija: Meta datu centrs Odensē kopš 2020. gada piegādā siltumu aptuveni 11 000 mājsaimniecībām, izmantojot pilsētas centralizētās siltumapgādes tīklu. Siltums tiek iegūts no serveru radītā liekā siltuma un pārnests uz siltumtīklu, izmantojot siltumsūkņus.

Somija: Helsinkos datu centru radītais siltums tiek izmantots, lai apgādātu ar siltumu 20 000 mājsaimniecību. Piemēram, Microsoft sadarbībā ar Fortum izmanto datu centru siltumu, lai nodrošinātu siltumapgādi reģionam.

Zviedrija: Stokholmā vairāk nekā 30 datu centri piegādā siltumu centralizētajai siltumapgādei, nodrošinot līdz 10% no pilsētas siltuma pieprasījuma.

Šāda pieeja ne tikai paaugstina datu centru energoefektivitāti, bet arī palīdz samazināt fosilo kurināmo patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Latvijā, kur vairākās pilsētās ir attīstīta centralizētā siltumapgāde, pastāv labs potenciāls šādu modeli ieviest arī lokāli – īpaši, ja tiktu veicināta sadarbība starp datu centru operatoriem, pašvaldībām un energoapgādes uzņēmumiem.

Datu centri, kas līdz šim bieži tika uzskatīti par enerģijas “rijējiem”, nākotnē var kļūt par būtisku ilgtspējīgas siltumapgādes elementu.

Lai risinātu augsto mākslīgā intelekta patērēto resursu, zinātnieki strādā pie efektīvākiem algoritmiem un metodēm, kas samazina enerģijas patēriņu.

Iespējams, daļa mākslīgā intelekta uzdevumu nākotnē tiks veikti lokāli – piemēram, uz jūsu telefona – nevis energoietilpīgos datu centros.

Mākslīgais intelekts ir rīks, kas var glābt vai pārslogot planētu, bet jautājums ir: vai spēsim to izmantot gudri?