Diskusijas Saeimā par Mākslīgā Intelekta definīciju un ierobežojumiem

Latvijā nesen notika debates par mākslīgo intelektu (MI), īpaši apspriežot tā ietekmi priekšvēlēšanu aģitācijā.

Uzdotais jautājums: vai vajadzētu informēt sabiedrību par MI izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņās? Varbūt ir nepieciešams plašāks regulējums šajā jomā?

Otrdien, 5. martā, parlamenta atbildīgā komiteja sāka apspriest Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča ierosinātos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Diskusijas bija ilgas un detalizētas, galvenokārt koncentrējoties uz to, kā identificēt materiālus, kas izveidoti ar mākslīgā intelekta palīdzību, jo MI plaši izmanto arī videomateriālu veidošanā ar viedtālruņiem.

Tika apspriests MI spējas radīt maldinošus attēlus vai balsis, kas sarežģī tā izmantošanas regulēšanu. Politiskie spēki, valsts iestādes un eksperti piekrīt grozījumu nepieciešamībai, taču saskaras ar izaicinājumu skaidri definēt MI izmantošanu, lai varētu kontroles un pieprasīt atbildību par tā neparādīšanu.

Šeit var redzēt kā mākslīgais intelekts ir attīstījies milzu soļiem viena gada laikā:

Tika izteikts ierosinājums izveidot universālu regulējumu, kas aptvertu visas ar MI saistītās jomas, ne tikai priekšvēlēšanu aģitāciju. MI kļūst arvien populārāks, un tā izmantošanas skaidra regulēšana kļūst aizvien svarīgāka.

Grozījumu galvenais mērķis ir veicināt pārredzamību, nodrošinot, ka vēlētāji pilnībā apzinās, kad materiāls izveidots ar MI palīdzību.

Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce uzsvēra iespējamo risku maldināt vēlētājus vai prezentēt viņiem mākslīgi radītu realitāti kā ticamu, kas varētu apdraudēt vēlēšanu leģitimitāti un radīt šaubas par to uzticamību.

Prezidenta Edgara Rinkēviča nostāja ir, ka process nedrīkst būt steidzams – tam jānotiek pārdomāti un apspriesti, lai nonāktu pie nozīmīga un kvalitatīva lēmuma.

Citas valstis, piemēram, ASV un Eiropas Savienības dalībvalstis, arī strādā pie detalizētiem regulējumiem par MI sistēmu izmantošanu. Tā kļūst par aizvien aktuālāku tēmu.

Latvijas Reklāmu asociācijas pārstāvis un reklāmists Artūrs Mednis atzinīgi novērtēja prezidenta iniciatīvu regulēt MI izmantošanu, vienlaikus norādot uz šādu regulējumu izstrādes sarežģītību, ņemot vērā MI plašo izplatību.

Prezesidenta Rinkēviča grozījumi ir paredzēti, lai stātos spēkā līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Šodien komisijas sēdē tika pausts, ka grozījumus ir iespējams sakārtot un ieviest līdz vēlēšanām.

Deputāti vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu turpināt izskatīšanu, taču par šo tēmu gaidāmas turpmākas diskusijas, kurās iesaistīsies politiķi, valsts iestādes, reklāmas asociācijas un citi eksperti.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimai iesniedzis grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz pienākumu norādīt, ja priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu veidošanā izmantotas MI sistēmas.

Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatē, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotas MI sistēmas, biroja priekšnieks var pieņemt lēmumu par aizliegumu veikt turpmāku šādu aģitāciju. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Prezidents vēstulē Saeimai uzsvēra, ka vēlētāju tiesības uz godīgām un brīvām vēlēšanām nedrīkst apdraudēt ar MI sistēmu izmantošanu.