Dziļviltojumu kriminalizēšana Latvijā.

Saeima sāk risināt arvien pieaugošo problēmu saistībā ar dziļviltojuma tehnoloģiju un vēlēšanu drošību. Šajā kontekstā šī gada 18.aprīlī Saeima 2. lasījumā atbalstīja likumprojektu ''Grozījumi Krimināllikumā'', kas paredz kriminālatbildību par mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu rezultātus, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju.

Jaunie grozījumi likumā par šādu rīcību paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, ar mērķi aizsargāt vēlētāju tiesības uz godīgām un brīvām vēlēšanām, kas ir demokrātijas pamatprincips.

Likumprojekta autori norāda, ka pēdējo gadu laikā dziļviltojuma tehnoloģijas ir kļuvušas par būtisku vēlēšanu kampaņu sastāvdaļu. Tās ir izmantotas dažādās pasaules valstīs, lai ietekmētu vēlētāju uzskatus un radītu nepatiesu informāciju, kas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Papildus tam, Saeima risina jautājumu par mākslīgā intelekta izmantošanu vēlēšanu aģitācijā. Likumprojekts ''Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā'' ievieš prasību norādīt, ja aģitācijas materiāli tiek radīti, izmantojot mākslīgo intelektu. Tas ir solis uz priekšu, lai nodrošinātu, ka vēlētāji ir informēti par to, kāda tehnoloģija tiek izmantota, lai radītu aģitācijas materiālus.

Šie grozījumi likumos ir atbilde uz pieaugošo problēmu, kā arī apliecina valdības apņemšanos aizsargāt vēlēšanu procesu no mākslīgā intelekta radītiem draudiem.