Top 5 mīti par mākslīgo intelektu

Mākslīgais intelekts šobrīd ir viena no apspriestākajām tehnoloģijām pasaulē, taču līdztekus tam virmo daudzi mīti un pārpratumi.

Lai labāk izprastu mākslīgā intelekta iespējas un ierobežojumus, apskatīsim piecus izplatītākos mītus un to, kā tie ietekmē sabiedrības uztveri.

Mākslīgais intelekts pārņems pasauli

Šis mīts visbiežāk sastopams filmās un populārajā kultūrā.

Filmas kā "Terminators" vai "Matrikss" attēlo mākslīgo intelektu kā autonomu spēku, kas apdraud cilvēci.

Reālajā dzīvē bažas par mākslīgā intelekta "pasaules pārņemšanu" dažkārt izskan arī medijos, īpaši, ja tiek pārprastas tehnoloģiju iespējas.

Patiesībā ir tā, ka pašreizējie mākslīgā intelekta risinājumi ir "šauri" jeb specializēti, spējot risināt tikai specifiskus uzdevumus.

Piemēram, mākslīgais intelekts, kas spēj atpazīt attēlus, nevar sarunāties ar cilvēkiem.

Lai radītu vispārējo mākslīgo intelektu (AGI), kurš spētu autonomi domāt, mācīties un darboties, būtū nepieciešams milzīgs tehnoloģiskais izrāviens, kas šobrīd ir tālu no realitātes.

Šādi mīti par "mākslīgā intelekta dominēšanu" bieži tiek izmantoti sensacionālos stāstos, taču reālās briesmas saistās ar cilvēku nepareizu mākslīgā intelekta izmantošanu, piemēram, dezinformācijas izplatīšanai vai privātuma ierobežošanai.

Mākslīgajam intelektam ir emocijas

Bieži vien cilvēki piedēvē apziņu mākslīgā intelekta sistēmām, piemēram, sarunu robotiem kā ChatGPT vai Google LaMDA.

Daži pat apgalvo, ka šādas sistēmas spēj "just" vai "domāt".

Tas bieži tiek apspriests tehnoloģiju forumos vai ziņās, kad kāds kļūdaini uztver mākslīgā intelekta uzvedību kā apzinātu rīcību.

Patiesībā mākslīgajam intelektam nav apziņas vai cilvēkiem raksturīgo emociju.

Tas darbojas, balstoties uz algoritmiem un datu modeļiem, nevis personīgu pieredzi vai sajūtām.

Mākslīgais intelekts "domā" matemātiski, nevis emocionāli.

Bieži vien sarunu mākslīgais intelekts bieži tiek uztverts kā "saprātīgs", jo tas spēj sniegt dabiskas atbildes, taču visa tā darbība balstās uz datiem un iepriekš programmatīvi noteiktiem algoritmiem un visas "saprāta" izpausmes ir tikai ilūzija.

Realitātē cilvēki, kas mākslīgo intelektu uztver kā apzinātu, var to uzskatīt par morāli atbildīgu, kas ir maldīgi un tas var izraisīt nepamatotu uzticību mākslīgā intelekta lēmumiem, piemēram, medicīnā vai tieslietās.

Mākslīgais intelekts atņems darbus

Lai gan mākslīgais intelekts pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājis automatizāciju, tas galvenokārt aizvieto rutīnas uzdevumus, kā piemēram, datu apstrādi vai ražošanas darbus.

Tikmēr radoši, stratēģiski un empātiju prasoši darbi (piemēram, pedagoga vai psihologa profesija) ir daudz grūtāk aizstājami.

Ikdienā rūpniecībā roboti veic mehāniskas darbības, taču cilvēkiem joprojām jāuzrauga šīs sistēmas, tāpat mākslīgā intelekta rīki, kā DALL-E attēlu ģenerēšanai, rada izejmateriālu, kuru cilvēki pielāgo gala produktam.

Mākslīgā intelekta automatizācija pārņem rutīnas uzdevumus, taču vienlaikus rada arī jaunas iespējas.

Profesijas, kurās nepieciešama radošums vai empātija, ir mazāk apdraudētas, bet pārkvalifikācija un jaunu prasmju apgūšana būs izšķiroša nākotnes darba tirgū.

Mākslīgais intelekts ir objektīvs

Patiesībā mākslīgā intelekta kvalitāte ir tieši atkarīga no tā, cik objektīvi ir dati, ko tas izmanto, jo ja dati satur aizspriedumus, mākslīgais intelekts tos ne tikai atkārtos, bet pat pastiprinās.

Piemēram, Amazon, izmantojot mākslīgā intelekta darbinieku atlases rīku, saskārās ar to, ka tas izrādījās diskriminējošs pret sievietēm, jo vēsturiskie dati, kuri tika sniegti mākslīgajam intelektam, saturēja aizspriedumus pret sieviešu kandidatūrām tehnoloģiju nozarēs.

Mākslīgā intelekta lēmumi var būt aizspriedumaini, jo tie balstās uz cilvēku radītiem datiem, kas nereti satur aizspriedumus, tāpēc, lai mākslīgā intelekta lēmumi būtu godīgi un objektīvi, ir nepieciešama stingra datu analīze un uzraudzība.

Mākslīgais intelekts ir tikai tehniski dati

Plaši izplatīts pieņēmums ir, ka mākslīgā intelekta attīstīšanai un izmantošanai nepieciešamas tikai programmēšanas un datu analīzes prasmes.

Patiesībā mākslīgā intelekta izstrāde un pielietošana ietver arī dziļas zināšanas par ētikas, tiesību un sociālo jautājumu aspektiem.

Mākslīgā intelekta attīstībā bieži saskaras ar ētikas izaicinājumiem, piemēram, par to, kā tiek izmantoti un aizsargāti lietotāju dati.

Tāpat rodas jautājumi par to, kurš ir atbildīgs, ja mākslīgais intelekts pieņem kļūdainu lēmumu, piemēram, medicīnā vai finanšu sektorā.

Diskusijas izraisa mākslīgā intelekta izmantošana morāli sarežģītās situācijās, kā, piemēram, autonomo automašīnu pieņemtajos lēmumos avārijas situācijās.

Kur šis mīts parādās praksē?

1. Privātuma un ētikas pārkāpumi: Sejas atpazīšanas tehnoloģijas, kas plaši izmantotas, piemēram, Ķīnā, rada diskusijas par pilsoņu privātumu. Šādu tehnoloģiju ieviešana bez skaidriem regulējumiem bieži izraisa sabiedrības neapmierinātību un neuzticību.

2. Autonomās sistēmas: Autonomo automašīnu izstrāde rada ētiskus un juridiskus jautājumus. Piemēram, kurš ir atbildīgs, ja automašīna izraisa negadījumu - izstrādātājs, automašīnas īpašnieks vai programmatūras piegādātājs?

3. Nepareizs mākslīgā intelekta pielietojums: Dažās valstīs mākslīgais intelekts tiek izmantots, lai pastiprinātu kontroli pār sabiedrību, piemēram, uzraudzības un cenzūras nolūkos. Šādā gadījumā tehnoloģijas attīstība tiek virzīta, ignorējot ētikas un cilvēktiesību jautājumus.

4. Nepietiekama izpratne uzņēmējdarbībā: Uzņēmumi, kuri izmanto mākslīgo intelektu, nereti pievērš uzmanību tikai tehniskajiem risinājumiem, aizmirstot par tā sociālajām un ētiskajām sekām. Piemēram, darba interviju algoritmi, kas diskriminē kādu dzimumu vai etniskās minoritātes, rada reputācijas riskus un juridiskas problēmas.

Mākslīgā intelekta izmantošana prasa sadarbību starp dažādām disciplīnām – ne tikai programmētājiem, bet arī juristiem, sociologiem un ētikas ekspertiem, jo tikai šāda pieeja nodrošinās drošu un atbildīgu tehnoloģijas attīstību.

Mākslīgais intelekts drauds vai iespēja

Mākslīgais intelekts piedāvā milzīgas iespējas, taču vienlaikus rada izaicinājumus, kas skar tehnoloģiskos, ētiskos un sociālos aspektus.

Lai mazinātu riskus un maksimāli izmantotu mākslīgā intelekta potenciālu, nepieciešama plaša sadarbība starp tehnoloģiju izstrādātājiem, politikas veidotājiem un sabiedrību kopumā.

Svarīgi atcerēties, ka mākslīgais intelekts nav drauds pats par sevi, bet gan instruments, ko mēs varam izmantot atbildīgi vai nepareizi.

Zināšanas par mākslīgā intelekta iespējām un ierobežojumiem palīdzēs ikvienam labāk saprast, kā tehnoloģija var uzlabot mūsu dzīvi un kā izvairīties no tās negatīvās ietekmes.