Mākslīgais intelekts izaicina Rafaēla mantojumu

Slavenais itāļu renesanses gleznotāja Rafaēla darbs "Madonna della Rose" jeb "Rozes madonna" (1518–1520), kas atrodas Prado muzejā Madridē, vēl aizvien izraisa diskusijas starp mākslas zinātniekiem.

Jaunākais mākslīgā intelekta (MI) pētījums liecina, ka gleznas daļas, tostarp Jāzepa seja, varētu nebūt paša Rafaēla darbs.

Mākslīgais intelekts atklāj noslēpumus

Jau gadiem eksperti ir apsprieduši iespēju, ka pie gleznas strādājuši citi mākslinieki, piemēram, Rafaēla skolnieks Džulio Romāno.

Daži norāda uz neparastiem elementiem gleznā, kā, piemēram, rozi gleznas apakšdaļā, kas atšķiras no pārējā darba stila.

Pētnieki no Notingemas, Bredfordas un Stenfordas universitātēm, izmantojot dziļās analīzes algoritmus, veica detalizētu gleznas izpēti.

Profesors Hasans Ugails, Bredfordas Universitātes Vizuālās skaitļšanas un intelekta sistēmu centra direktors, izstrādāja algoritmu, kas ar 98% precizitāti var noteikt Rafaēla oriģināldarbus.

"Mēs izmantojām Rafaēla autentisko gleznu attēlus, lai apmācītu datoru atpazīt viņa stilu – no triepieniem un krāsu paletes līdz pat smalkākajām ēnojuma niansēm.

Dators redz līdz mikroskopiskam līmenim, daudz tuvāk nekā cilvēka acs," skaidro profesors Ugails.

Kad "Rozes Madonna" tika analizēta kopumā, rezultāti nebija pārliecinoši. Taču, sadalot gleznu sekcijās, pētnieki secināja, ka lielākā daļa ir Rafaēla darbs, bet Jēzepa seja visticamāk ir cita mākslinieka radīta.

Vēstures pārrakstīšana ar MI

Šādi mākslīgā intelekta analīzes rīki ir revolucionāri, jo tie var precīzāk novērtēt vēsturiskos darbus.

Iepriekšējos pētījumos līdzīgas metodes tika izmantotas "de Brécy Tondo" gleznas izpētē, kas arī tika apstiprināta kā Rafaēla radīta.

Šie atklājumi liek jautāt, cik daudz Rafaēla darbu patiesībā ir viņa paša radīti un cik daudz no tiem ir kolektīvais darbs, kas tapis viņa darbnīcā?

Lai gan tehnoloģijas sniedz atbildes, tās vienlaikus rosina jaunas diskusijas par mākslas autentiskumu un kolektīvā radošuma nozīmi renesanses laikmetā.