Vai mākslīgais intelekts dara mūs mazāk gudrus

Mākslīgais intelekts ienāk mūsu dzīvē ar apsolījumu par milzu izrāvienu, taču eksperti brīdina — pārāk liela paļaušanās uz mākslīgo intelektu var bīstami mazināt mūsu pašu prasmes.

Bez kritiskās domāšanas, radošuma un spējas analizēt pat vismodernākās tehnoloģijas nespēs atnest solīto progresu.

Patiesais izaicinājums ir ne tikai radīt gudrākas mašīnas, bet arī kļūt gudrākiem pašiem.

Multiverse pētnieki uzsver: galvenā problēma nav tehnoloģija, bet cilvēku prasmes to lietot gudri.

Viņu novērojumi rāda, ka “jaudīgie” mākslīgā intelekta lietotāji ne tikai ievada precīzus promptus, bet arī analizē, apšauba un uzlabo mākslīgā intelekta radīto saturu.

Analītiskā domāšana, piemēram, ļauj sarežģītu problēmu sadalīt pārvaldāmās daļās un saprast, kad mākslīgā intelekta risinājums neder.

Kreativitāte palīdz atrast pilnīgi jaunus pielietojumus, nevis tikai radīt nedaudz uzlabotu jau esošo ideju versiju.

Svarīgas ir arī rakstura īpašības — pacietība, pielāgošanās spēja, kritiskā domāšana un ziņkārība.

Mākslīgā intelekta atbildes reti ir ideālas ar pirmo mēģinājumu, tāpēc nepieciešama spēja turpināt pārbaudīt un pielāgot risinājumus.

Multiverse pētniece Imogen Stenlija uzsver, ka izšķiroša ir arī ētiskā uzraudzība, rezultātu verifikācija un drosme eksperimentēt.

Tieši šīs spējas atdala pasīvu mākslīgā intelekta lietotāju no tā, kurš spēj pilnībā izmantot tehnoloģijas potenciālu.

Patiesais jautājums ir — vai mēs audzinām pasīvus “pasažierus” vai aktīvus “pilotus”?

Šobrīd lielākā uzmanība ir pašam mākslīgajam intelektam, bet ilgtermiņā konkurences priekšrocība būs tiem, kuri prot no tā izspiest maksimālo vērtību.

Ja nenoslīpēsim savas prasmes, var pienākt brīdis, kad mums ir visas atbildes, bet mēs vairs nemākam uzdot pareizos jautājumus.